Urbānā māksla līdzinās ceļojumam apkārt pasaulei. Tā aizsākās kā grafiti tuneļos, taču nu ir kļuvusi par gleznojumiem, pieminekļiem un gaismas mākslu pilsētu centros un uz dzīvojamo māju sienām. Arī attieksme pret mākslu publiskā telpā ir būtiski mainījusies. Skeptiski noskaņoti prāti kļuvuši par īsteniem mākslas cienītājiem un alkst redzēt ielu mākslu sev blakām.
“Uzņēmums Tikkurila iesaistījies urbānās mākslas projektos 14 valstīs. Somijā, izmantojot Tikkurila produktus, radīti desmitiem sienu gleznojumu,” stāsta Peivi Kivila, par komunikāciju un ilgstspējību atbildīgā Tikkurila vecākā menedžere.
Sociālās atbildības programmas “Sustainable Beauty” ietvaros Tikkurila sadarbojas ar urbānās mākslas festivālu “Upea Festival” Somijā. Festivāla mākslinieciskais vadītājs Jorgs Fanariss vada šo festivālu jau 4 gadus.
“Veidojot sienu gleznojumus un zīmējumus, Tikkurila tehniskajam atbalstam ir liela nozīme. Šogad festivāla ietvaros tika izveidoti 18 urbānās mākslas darbi,” stāsta Fanariss.
2018. gadā “Upea” festivālā piedalījās tādi mākslinieki kā Fabio Petrani, Endrjū Hems un Keiss Makleims.
Vairāk dzīvīguma un drošības pilsētā
Fanariss stāsta, ka mākslas darbs tiek uzskatīts par pagaidu, ja tas pastāv ne vairāk kā 25 gadus. Tāpēc visa urbānā māksla, kas radīta ar krāsu, ir pagaidu māksla. Tomēr savā pastāvēšanas laikā tam ir būtiska ietekme.
“Urbānās mākslas mērķis ir iedvest vairāk dzīvības pilsētvidē, atmodināt emocijas, likt cilvēkiem domāt. Māksla atdzīvina,” uzskata Fanariss.
Dzīvīgas urbānās telpas izveidošana ir viens no mērķiem arī pilsētvides plānošanā. Kivila un Fanariss vēlētos, lai urbānā māksla tuvākajā nākotnē kļūst par daļu no arhitektūras un pilsētas plānošanas.
“Izturīgas un skaistas virsmas ir ieguldījums cilvēku labklājībā, turklāt tās spēcina drošības sajūtu – tiek būtiski ietekmēta pilsētvidē radītā gaisotne. Urbānās mākslas radīšana var būt arī darbs sabiedrības labā,” saka Kivila.
“Arī betons var būt skaists,” teic Fanariss. Urbānās mākslas pamatā ir līdzsvars, radot telpu ikvienam.