Tikkurila Symphony ir toņu karte, kurā ir 2436 iekšdarbiem piemērotu krāsu toņi. Tiek rūpīgi gādāts, lai toņi saglabātos nemainīgi un tādējādi gala rezultāts atbilstu gaidītajam. Ja pareizi izmantojat Tikkurila Symphony, varat nešaubīties, ka nokrāsotā priekšmeta tonis precīzi atbildīs toņa dizainam.
Toņu sistēma Symphony, Tikkurila tonēšanas sistēma un visi Tikkurila produkti ir izstrādāti tā, lai būtu perfekti saderīgi cits ar citu. Tas dod iespēju sasniegt tādu tonēšanas rezultātu, kas cik vien iespējams precīzi atbilst iecerētajam, un panākt optimālu krāsas sniegumu.
Symphony skaitļos
- Toņu sistēma Symphony tika izveidota 2002. gadā.
- Tajā ir 2436 toņi: 203 pamata toņi, 1218 gaišie pasteļtoņi un 1015 gaiši piesātinātie toņi.
- Symphony ir divi vēdekļveida toņu komplekti — OPUS 1 un OPUS 2.
- Komplektā OPUS 1 ir iekļauti spilgtie toņi (300–390), bet komplektā OPUS 2 — pasteļtoņi (391–502).
- Symphony papildinājumā ir iekļautas arī 10 baltā toņa nokrāsas (503).
Uzsvars uz toņu uztveri
Jau gadsimtiem ilgi pastāv dažādas toņu teorijas, modeļi un sistēmas, ko radījusi vēlme saprast toņu būtību un tās sistemātiski kategorizēt.
Toņu sistēma Tikkurila Symphony ir balstīta uz toņu uztveri. Tāpēc toņu dizainers var visu uzmanību veltīt fiziskā toņa un tā ietekmes novērošanai.
To, kā tonis tiek uztverts, ietekmē ne tikai mūsu subjektīvā toņu uztvere, bet arī citi faktori, tādi kā fiziskā apkārtne un apgaismojums, kā arī nokrāsotā priekšmeta virsmas materiāls. Tāpēc toņu paraugi būtu jāaplūko dabiskajā vidē.
Kā saprast toņu lapu
Lai Tikkurila Symphony varētu viegli izmantot, tajā ietilpstošie toņi ir iedalīti divos vēdekļveida komplektos — OPUS 1 un OPUS 2. Komplektā OPUS 1 ietilpst tīri, koši toņi, savukārt komplekts OPUS 2 satur klasiskus, pasteļtoņus.
Katrā abu Symphony vēdekļveida komplektu lapā ir iekļauti 12 toņi. Katram tonim ir individuāls kods, kas sastāv no burta un trim cipariem. Kods norāda, kurā vēdekļveida komplekta vietā konkrētais tonis atrodas, tas nesniedz informāciju par toņa sastāvu. Visiem toņiem, kas attēloti vienā lapā, ir vienāds ciparu kods.
Katras lapas vidū ir tā saucamais pamata tonis, kas apzīmēts ar burtu M. Pārējie 11 lapā redzamie toņi ir nokrāsas, kas iegūtas, sajaucot pamata toni ar citiem toņiem. Toņi, kas redzami virs pamata toņa, ir gaišās pasteļtoņu nokrāsas, un tās apzīmē ar burtiem L, K, J, H, G un F. Zem pamata toņa redzamie toņi ir gaišās piesātinātās nokrāsas, kas satur nedaudz pelēkā toņa; tās apzīmē ar burtiem N, S, V, X un Y.
Piezīme. 488.–502. toņu lapas ir izņēmums, jo šajās lapās toņi ir sarindotas pēc kārtas pēc to toņu vērtības virzienā no lapas augšas uz apakšu. Jāpiebilst arī, ka 503. rindā ir 10 baltā toņa nokrāsas, un šī lapa ir iekļauta tikai visjaunākajos drukātajos materiālos.
Aplūko Symphony toņu karti šeit.