Baltais tonis jau ilgstoši ir bijis iecienīts tonis gan modernu ēku fasādēm, gan interjerā. Interjera dizaina speciālisti piedāvā pat pilnīgi baltas mājas. Bet kādas ir baltā toņa īpašības? Vai tas vispār ir tonis?
Haralds Arnkils, vizuālais mākslinieks, krāsu pētnieks un bijušais mākslas un krāsu teorijas pasniedzējs Aalto Universitātes Mākslas, dizaina un arhitektūras fakultātē, palīdzēja mums saprast baltā toņa daudzos aspektus.
Vai balts ir tonis?
Baltais ir tonis – tāpat kā melnais un pelēkais –, taču toņu izpētes rezultātā ir noskaidrots, ka tas nav hromatisks tonis, kas nozīmē to, ka tam nav nokrāsas. Bet tāpat kā citi toņi, arī ahromatiski toņi, no uztveres aspekta, izraisa neiroloģiskas reakcijas. No zinātniskās puses baltā toņa uztvere rodas no acs reakcijas uz visu viļņu garumu gaismu, kas vairāk vai mazāk vienmērīgi tiek atspoguļota un izkliedēta pa virsmu.
Spilgtuma skalā melnais un baltais ir pretstati, jo tiem ir maksimālā atšķirība. Vizuāli baltā pretstats varētu būt arī ļoti tumšs hromatisks tonis, piemēram, dziļi violets, jo kontrasts šādā kombinācijā ir ļoti augsts gan gaišuma, gan piesātinājuma ziņā.
Balts labi darbojas kā neitrāls fons. Mēs bieži balto asociējam kā tukšu lapu, kurai varam pievienot kontrastējošos toņus. Savukārt balts teksts uz krāsaina fona efektīvi piesaista uzmanību.
Sniegs ir viena no baltākajām dabā sastopamajām vielām, kas atstaro līdz pat 90% no uz tā krītošās gaismas. Bārija sulfāts, ko nesen izmantoja īpaši baltas krāsas izveidošanai, atstaro aptuveni 98% krītošās gaismas. Bārija sulfāts dabā sastopams kā kristālisks minerālbarīts.
Tīri balts un citi baltie toņi
Apmēram kopš 20. gadsimta 20. gadiem titāna dioksīds tika izmantots baltas krāsas ražošanai. Tā ir netoksiska, ļoti noderīga viela, kas ir arī necaurspīdīga. Cinka oksīds veido nedaudz mazāk necaurspīdīgu krāsu nekā titāna dioksīds. Agrāk izplatīts baltais pret pelējuma pigments bija svins, kas tika aizliegts dēļ tā toksiskuma. Vecākie baltie pigmenti, kas joprojām tiek izmantoti ir kaļķis un krīts.
Baltā krāsa, ko parasti uzskata par balto, parasti ir ietonēta dažādos toņos un nokrāsās. Balto krāsu reti izmanto tīrā, netonētā veidā. Ja tā tiek salīdzināta ar tīri baltu toni vienu otram blakus, toņu atšķirības ir viegli pamanāmas. Tomēr ikdienā kā balts tonis tiek uzskatīti gan bāli pelēcīgie, gan gaiši krēmīgi toņi. Kontrasta dēļ nokrāsas, kas ir līdzīgas baltai, bieži šķiet baltas, jo apkārtējie toņi ir intensīvāki.
Tas rada jautājumu, kad tonēts baltais kļūs bēšs vai pelēcīgs? Skaidras robežvērtības ir grūti definēt, jo redzamais tonis vienmēr ir atkarīgs no apkārtējiem toņiem un apgaismojuma.
Praktiska un populāra izvēle ir TIKV Tikkurila White, kas ir ražotāja pamata baltais tonis ar melnu un okera pigmenta sajaukumu. Šī formula samazina toņa spilgtumu un palielina tā necaurredzamību. Tāpēc TIKV Tikkurila White tonis efektīvāk nosedz virsmu un ir pielaidīgāks pret nepilnībām.
Baltās krāsas etimoloģija un simbolika
Vārds balts (white) ir no vidus angļu valodas un tas ir cēlies no vecās angļu valodas vārda "hwit". Šis vārds ir saistīts ar līdzīgiem vārdiem, kas citās ģermāņu valodās apzīmē baltu, un to var atvasināt no protindoeiropiešu saknes vārda ‘kweid’, kas nozīmē spīd; spīdīgs; balts.
Filozofs Žans Kempbels Kūpers savā grāmatā “Ilustrētā tradicionālo simbolu enciklopēdija” uzskaitīja daudzas baltā toņa simboliskās nozīmes, uzskatot, ka tā ir saistīta ar “neatšķirīgu, pārspētu pilnību, vienkāršību, gaismu, sauli, gaisu, apgaismojumu, tīrību, nevainību, taisnīgumu, svētumu, sakralitāti, atpestīšanu un garīgo autoritāti”.
Tomēr baltajam var būt arī pretējas nozīmes. Piemēram, baltais tonis var tikt saistīts gan ar dzīvi un mīlestību, gan arī ar nāvi un apbedīšanu. Baltais tonis ir bēdu un skumju paušanas tonis daudzās austrumu kultūrās, un tā tas tika izmantota arī Senajā Grieķijā un Romā.
Baltajai krāsai tīrība bija ne tikai simboliska, bet arī higiēniska funkcija, jo dažiem baltajiem pigmentiem sastāvā bija svins un kaļķis, kas samazina toksīnus un pelējuma augšanu.
Balts pilsētvidē
Baltajam tonim ir aktīva loma vizuālajā mākslā un ikdienas dizainā. Attiecībā uz apbūvēto vidi ēkas estētiskais iespaids būs atkarīgs no tās apkārtnes. Piemēram, gaišā vidē balta ēka saplūdīs ar vidi, bet tumša meža vai ķieģeļu ēku vidū tā izcelsies. Baltais tonis var arī nodrošināt mieru daudzkrāsainā vidē.
Krāsojamās virsmas struktūra arī ietekmē toni ko redzam. Graudaina virsma var padarīt balto toni tumšāku, ja gaisma uz virsmas sašķeļas slīpi. Tas ir saistīts ar mazajām ēnām, ko rada virsmas struktūra. Gaismas un ēnas kontrasts visspēcīgākais ir tieši ar balto un ļoti bāliem toņiem.
Jāņem vērā arī tas, ka uz balti krāsotas virsmas netīrumi ir vieglāk pamanāmi, tāpēc ir svarīgi izvēlēties piemērotu krāsu. Piemēram, modernās akrila krāsas ir ļoti izturīgas un piemērotas virsmām, kuras ir nepieciešams bieži mazgāt. Turpretim kaļķa krāsas ātrāk nolietojas un ātrāk sāk atklāt virsmas toni.
Funkcionālais stils kļuva populārs aptuveni pirms simts gadiem ar ēku vieglumu un tīrajām līnijām. Arhitekti vēlējās, lai viņu darbi izceltos no iepriekšējiem stiliem. Funkcionālisma ideoloģija bija radīt visādā ziņā veselīgu vidi, kas tika paveikts ne tikai ar praktiskiem risinājumiem, bet arī ar estētisku tīrību un veselīgumu. Tāpēc ēku fasādēm tika izmantos baltais tonis.
Ar baltā toņa izmantošanas vēsturi var rasties arī daži pārpratumi. Vecajās melnbaltajās fotogrāfijās visi gaišie toņi var izskatīties balti. Rezultātā jaunākajām paaudzēm var rasties maldīgs priekšstats par to kā funkcionālisma laikmetā izmantoja balto toni. Baltajam šajā laika posmā bija liela loma, taču tas sevī ietvēra arī citu toņu prasmīgu izmantošanu.
Vēl lielāki pārpratumi ir ar vēl senākām ēkām; seno, balto ēku mūsdienu atspoguļojums ir nepareizs. Patiesībā ēkas un statujas bija ļoti krāsainas, taču gadsimtu gaitā toņi izbalēja, un tad, kad statujas vēlāk tika kopētas, tika pieņemts, ka tās ir baltas.
Literatūra plašākai pētīšanai
Harald Arnkil, 2013: Colours in the Visual World. Aalto University.
J.C Cooper, 1978: An Illustrated Encyclopedia of Traditional Symbols. Thames & Hudson.
Seija Karttula, 2002: English Colour Terms: Etymology, Chronology, and Relative Basicness. Mémoires de la Société Néophilologique de Helsinki.
Vai vēlaties uzzināt vairāk un saņemt noderīgu informāciju pirmais?
Papildiniet savu radošumu ar jaunākajām tendencēm un palieliniet savas zināšanas par virsmas apstrādes risinājumiem. Pievienojieties Tikkurila Pro Designer — jaunajai vietai radošajiem arhitektūras un interjera dizaina prātiem.
