Krāsas ir visur, bet kā tās rodas? Vai krāsa vairāk ir objekta iezīme vai vērotāja pieredze? Izpratne par to, kā cilvēki uztver krāsas, palīdz radīt vēlamo atmosfēru dažāda veida telpās.
Krāsas ir mums visapkārt un tās ietekmē mūsu ikdienu, bet kāda ir to funkcija vizuālajā pasaulē? Šo rakstu veidojām sadarbība ar krāsu ekspertu - Haraldu Arnkilu (Harald Arnkil), kurš ir vizuālais mākslinieks, starptautiski atzīts krāsu pētnieks un bijušais mākslas un krāsu teorijas pasniedzējs Aalto Universitātes Mākslas, dizaina un arhitektūras skolā (Somijā).
Daudzi filozofi apgalvo, ka objekta krāsa ir ilūzija. Vienkārši runājot - objekta krāsa attiecas uz krāsu, kas tiek uztverta kā objektam piederīga. Krāsām ir fizisks cēlonis, bet tas, ko mēs uztveram kā krāsu, ir objekta, gaismas un novērotāja mijiedarbības rezultāts.
Kā krāsa veidojas?
Runājot par krāsu, var izcelt divas atšķirīgas lietas: zinātniski izmērāmus krāsu stimulus un cilvēka uztveri vai pieredzi par šiem stimuliem. Krāsas stimulu, piemēram, krāsotās virsmas fiziskās gaismu atstarojošās īpašības var izmērīt saskaņā ar iepriekš noteiktām specifikācijām ar spektrofotometra palīdzību.
Spektrofotometriskais mērījums sniedz ļoti precīzu informāciju, bet tas attiecas tikai uz noteiktiem mērījuma apstākļiem. Dažādos apgaismojuma un skatīšanās apstākļos, mainīsies arī krāsas izskats.
Tā sauktais krāsu noturības mehānisms ļauj mūsu smadzenēm koriģēt mūsu uztveri, ņemot vērā vides apstākļu izmaiņas. Līdz ar to, mums ir tendence ignorēt pastāvīgās krāsas izmaiņas, kas rodas gaismas maiņas rezultātā. Skatoties vispirms dienas gaismā un vēlāk vakarā elektriskajā apgaismojumā, jūsu dīvāna krāsa izskatīsies gandrīz vienāda, neskatoties uz dramatiskajām izmaiņām tā atstarotās gaismas spektrālajā sastāvā. Tomēr, cilvēka pielāgošanās spēja mainīgajai vizuālajai videi ir ierobežota.
Individuālā krāsu redze
Cilvēka krāsu uztvere ir attīstījusies, lai uzlabotu mūsu izdzīvošanas spējas, galvenokārt, lai mēs efektīvāk spētu atrastu uzturu un identificētu briesmas. Krāsu redze nekādā ziņā nav raksturīga tikai cilvēkam, lai gan dažas dzīvnieku sugas krāsu uztver atšķirīgi.
Arī cilvēki, dēļ krāsu redzes traucējumiem, var atšķirīgi uztver krāsas. Vidēji katrs četrpadsmitais vīrietis Rietumu pasaulē saskaras ar daltonismu vai kādu citu krāsu redzes traucējumu. Jaunākie pētījumi liecina, ka pat cilvēkiem ar klīniski normālu krāsu redzi pastāv ievērojamas atšķirības “primārās nokrāsas” noteikšanas veidā. Tomēr interesanti ir ņemt vērā arī lingvistiskā un kultūras fona ietekmi krāsu nosaukšanā un identificēšanā. Ir zināms, ka pastāv saikne starp veidu, kā mēs nosaucam krāsas, un veidu, kā mēs tās klasificējam, piemēram, pēc nokrāsas.
Vai krāsām ir psiholoģiska ietekme?
Interjera dizaina ceļveži un žurnāli bieži runā par krāsu psiholoģiju un konkrētu krāsu psiholoģisko ietekmi. Tomēr krāsu psiholoģija ir diezgan neskaidra studiju joma, un krāsu ietekmes izpēte ir sarežģīts process subjektīvo interpretāciju dēļ.
Tomēr, ir pieejamas dažādas metodes dažādu krāsu ietekmes aspektu izpētei. Fizisko reakciju var noteikt, mērot elektrisko aktivitāti smadzenēs. Emocionālo reakciju var izpētīt, izmantojot intervijas vai psiholoģiskos testus, atsaucoties uz emocijām kā uzbudinājuma stāvokli, ko izraisa ārēji vai iekšēji stimuli.
Pašlaik ir ļoti maz pierādījumu, kas liecinātu, ka noteiktas krāsas visiem cilvēkiem var izraisīt vienādu reakciju. Jebkurā gadījumā krāsas gaišums un piesātinājums var vairāk ietekmēt emocionālo reakciju nekā tās nokrāsa.
Krāsu simboliskā nozīme
Krāsu izmantošanai ir nozīmīga loma tajā, kā mēs izjūtam savu vidi. Kopumā cilvēkus ļoti interesē krāsu simboliskās nozīmes, asociācijas un efekti.
Ir vērts izpētīt kultūras piešķirto nozīmi krāsām, bet jāpatur prātā tas, ka to ir grūti definēt, jo tā atšķiras atkarībā no konteksta, dažādām kultūrām un laikmetiem. Piemēram, sarkanā krāsa ne vienmēr nozīmē dusmas vai mīlestību, lai gan mūsdienās daudzās kultūrās to bieži saista ar šādām izjūtām.
Krāsu iedalīšana aukstajās vai siltajās arī balstās uz asociācijām, kultūras vai simboliskās nozīmes. Turklāt tā ir arī ļoti subjektīva. Krāsu iedalīšana aukstās un siltās nokrāsās ir ļoti izplatīts kategorizēšanas veids. Šai kategorizācijai nav skaidra objektīvā pamata, taču pastāv zināma vienprātība. Šajā gadījumā krāsas piesātinājumu ietekmē tās uztvertā “temperatūra”. Fuksijas krāsu var iedalīt pie "karsti rozā", savukārt tāda pati krāsa, kas nedaudz būs sajaukta ar baltu, var šķist diezgan vēsa. Tā vietā, lai koncentrētos uz kādu konkrētu krāsu, ir svarīgāk aplūkot dažādu toņu un nokrāsu saderību.
