Kā krāsa mijiedarbojas telpā? Kas ietekmē krāsas uztveri? Krāsas var būtiski mainīt to, kā mēs uztveram telpu.
Haralds Arnkils (Harald Arnkil), vizuālais mākslinieks, krāsu pētnieks un Aalto Universitātes Mākslas, dizaina un arhitektūras skolas bijušais mākslas un krāsu teorijas pasniedzējs, skaidro, kāpēc krāsa vienmēr ir telpiska; to nevar nošķirt.
Krāsas uztvere ir atkarīga no daudziem faktoriem, sākot ar mūsu subjektīvo uztveri. Fiziskā vide, piemēram, telpas lielums un augstums, kā arī virsmas materiāli ietekmē krāsas uztveri interjerā. Savā pētījumā zviedru arhitekte un krāsu pētniece Kārina Fridela Antera (Karin Fridell Anter) definē uztvertās krāsas un nominālās krāsas jēdzienu. Uztvertā krāsa ir atkarīga no dažādiem apgaismojuma un skatīšanās apstākļiem, savukārt nominālā krāsa ir krāsa, ko cilvēks uztvertu, to aplūkojot standarta skatīšanās apstākļos. Nominālā krāsa ir nepieciešama, lai mēs saprastu, kā uztvertā krāsa var mainīties dažādos skatīšanās apstākļos.
Pastāvīga krāsas, telpas un gaismas mijiedarbība
Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē krāsu uztveri, ir apgaismojums. Krāsas pastāvīgi mijiedarbojas ar telpu un gaismu.
Cik daudz dabīgās gaismas ir telpā? Dienas gaisma nav statiska, tāpēc atkarībā no dienas daļas vai logu skaita un novietojuma noskaņa var būtiski mainīties, līdz ar to mainot mūsu krāsu uztveri. Pirms krāsu pievienošanas dizaineram vispirms jāizpēta gaismas un telpas mijiedarbība.
Līdz ar dabīgo gaismu mākslīgais apgaismojums būtiski ietekmē to, kā uztveram krāsas telpās. Pirms desmit gadiem gaismas avota izvēle bija sarežģītāka nekā šobrīd, jo katra veida lampa radīja atšķirīgu gaismas spektru. Mūsdienās vairumam ēkas gaismekļu ir gaismas diodes. To tehnoloģija strauji attīstās, un ar modernajām gaismas diodēm iespējams panākt augstu krāsu atdevi, kā arī dažos gadījumos – pielāgot gaismas krāsu temperatūru.
Apgaismojums var arī paspilgtināt vai mazināt krāsas efektu. Piemēram, blāva, dzeltenīga krāsu temperatūra akcentēs koka siltos toņus, radot mājīgu noskaņu viesnīcā vai restorānā.
Cilvēka acs vienmēr cenšas rast līdzsvaru apkārtējā vidē: mūsu smadzeņu vizuālā sistēma ir radīta pastāvīgam gaismas spektram. Kad mākoņainā dienā ar vēsu gaismu ieejam restorānā ar siltu gaismu, visas virsmas vispirms izskatās dzeltenīgas, bet pēc brīža redze ir pielāgojusies jaunajam apgaismojumam. Mēs spējam uztvert krāsas kā relatīvi nemainīgas dažādos apgaismojuma apstākļos.
Kā krāsas ietekmē telpas uztveri?
Dažādi faktori ietekmē to, kā mēs uztveram krāsas. Savukārt interjerā izmantotās krāsas ietekmē to, kā cilvēki uztver telpu. Piemēram, krāsa var ietekmēt uztverto telpas lielumu, liekot telpai šķist atvērtākai, noslēgtākai, šaurākai vai platākai.
Ar krāsu palīdzību telpu var arī padarīt pieejamāku, piemēram, izmantot krāsu, lai izceltu pakāpienus vai padarītu izeju redzamāku. Visu publisko telpu dizains ir jāveido, neaizmirstot par pieejamību, un krāsas var lieliski palīdzēt. Funkcionalitāte neizslēdz estētiku; tas vienkārši nozīmē, ka telpas dizains ir jāveido, ņemot vērā tās abas.
Ir svarīgi atcerēties, ka cilvēki krāsas var uztvert dažādi: ne visi gūst enerģiju no dzeltenās krāsas vai izjūt mieru, ieraugot zilo krāsu. Kad ir grūti izvēlēties krāsu, var šķist kārdinoši izvēlēties “neitrālo” balto, pelēko vai melno krāsu, bet jāatceras, ka arī tās ir krāsas. Jāņem vērā arī krāsu kontrasti un to ietekme uz telpas uztveri.
Krāsa un telpas identitāte
Krāsas var palīdzēt radīt identitāti un noskaņu. Krāsa ir lielisks veids, kā radīt vai mainīt telpas identitāti. Kāda ir telpas galvenā funkcija? Vai tai jābūt aicinošai un mājīgai vai jārada ziņkāre par to, ko telpa ietver?
Kā piemēru var minēt patīkamās krāsas bērnu slimnīcā Helsinkos, kurā košas krāsas padara telpu dzīvīgāku. Krāsas tiek izmantotas ne tikai tāpēc, lai radītu virsmas, kas atbilst stingrākajām izturības un higiēnas prasībām, bet arī tāpēc, lai palīdzētu atrast ārstu kabinetus un veicinātu labsajūtu.
Meklējot ideālo krāsu paleti, ir svarīgi ņemt vērā arī telpas vēsturisko identitāti: tās vēsturi, ēkas kultūru un apkārtējo vidi. Tas ir redzams, piemēram, Jungmann, simts gadus vecā jūgendstila ēkā Helsinkos, kurā interjera dizaina plānošanu noteica gan ēkas vēsture, gan jaunās prasības. Izvēlētās krāsas akcentē ēkai raksturīgo vēsturisko jūgendstilu.
Papildu literatūra
Harald Arnkil, 2013: Colours in the Visual World. Aalto University.
Karin Fridell Anter, Ulf Klarén (red.), 2017: Colour and Light: Spatial Experience. Taylor & Francis Group
Karin Fridell Anter, 2000: What Colour is the Red House? Perceived Colour of Painted Facades. Royal Institute of Technology.
