Kā izvēlēties pareizo balto toni?

Baltā krāsa ir mūžīga un populāra izvēle, neatkarīgi no projekta. Tomēr ne vienmēr ir viegli izvēlēties pareizo balto toni, jo daudzi faktori ietekmē gala rezultātu. Apgaismojums un optika, apakštoņi, virsmas materiāls un produkta īpašības to var ietekmēt. Šeit ir daži punkti, kas palīdzēs izdarīt izglītotu izvēli.

Kopš 20. gadsimta 20. gadiem titāna dioksīds tiek izmantots baltas krāsas ražošanai. Krāsu ražotāju izvēlē ir simtiem dažādu balto toņu, un tas, ko mēs redzam kā tīri baltu vai gandrīz baltu, galvenokārt ir atkarīgs no tā, ar ko mēs to salīdzinām tajā pašā vidē. Tirgos, kuros tiek izmantotas automatizētas tonēšanas sistēmas, tīrākais balts ir ražotāja pamatprodukts bez jebkādas tonēšanas, un jebkurš cits maisījums ir gandrīz balts. Tomēr, krāsas veids ietekmē arī balto nokrāsu, jo neviena sastāvdaļa nav bezkrāsaina vai caurspīdīga.

Profesionālo krāsotāju populārākā toņu izvēle parasti ir “Painter’s white” jeb krāsotāju baltais tonis (G497 Tikkurila Symphony), kas ir ražotāja pamata baltā krāsa, kas tonēta ar melnu un okera pigmentu. Šī formula samazina toņa spilgtumu un palielina tā necaurredzamību, t.i., gaismas daudzumu, kas var iziet cauri pārklājumam. Tāpēc krāsotāju baltais tonis efektīvāk noslēpj apakšējo virsmu un ir pielaidīgāks pret nepilnībām. Lai gan krāsotāju baltais tonis ir klasiska un praktiska alternatīva, ieteicams uz virsmas pārbaudīt dažādus toņus. Piemēram, nedaudz tīrāks baltais tonis ar nosaukumu “Paper” (F497 Tikkurila Symphony) kļūst arvien populārāks un var kļūt par jaunu klasiku.

Siltajiem baltajiem toņiem ir sarkanas, oranžas un dzeltenas nokrāsas, bet vēsākiem baltajiem toņiem ir zaļas, zilas vai violetas nokrāsas. Telpām, kas vērstas uz dienvidiem, bieži tiek ieteiktas vēsas baltas krāsas, jo dabiskais apgaismojums pēc būtības ir silts, taču lēmums vienmēr jāpieņem, pamatojoties uz vēlamo atmosfēru – dabiskais apgaismojums var būt arī diezgan zils un auksts. Vēsie baltie toņi labi iederas arī tad, ja telpu mēbelēm ir vēsa, piemēram, zila vai zaļa nokrāsa. Silti baltie toņi parasti labi darbojas telpās ar vāju dienasgaismu. Tie arī papildina dabiskos, organiskos materiālus, piemēram, koku. Telpā ienākošā dabiskā gaisma un izmantotie apgaismojuma risinājumi lielā mērā ietekmē baltās nokrāsas uztveri. Labākā prakse ir pārbaudīt dažādu baltumu paraugus telpā dienasgaismā, kā arī izmantojot mākslīgo apgaismojumu.

Krāsas spīduma līmenis neietekmē balto toni tik daudz, cik tas ietekmē tumšākus toņus. Ja virsma ir ļoti atstarojoša, tā var izskatīties gaišāka, bet baltā toņa intensitāte nepalielinās. Spīdīgi spilgti, “tīri” baltie toņi parasti piestāv modernam, racionalizētam interjeram, savukārt jebkura tradicionālāka telpa jutīsies pievilcīgāka un ērtāka, ja tā ir krāsota ar matētu, gandrīz baltu toni. Pēdējo desmit gadu tendence ir bijusi izvēlēties daļēji vai pilnīgi matētu mīkstu, okera toņa balto krāsu. Skandināvi mēdz dot priekšroku aukstākiem baltumiem, salīdzinot ar Centrāleiropas krēmīgāko izvēli. Tirgū pieejamā izvēle nosaka arī patērētāju izvēli.