Kas ir M1 sertifikāts un kāpēc tas ir svarīgs?
Ekomarķējumi un sertifikāti palīdz mums izvēlēties videi, veselībai un drošībai labākus produktus. Šeit ir viss, kas jums jāzina par M1 sertifikātu.
Būvmateriālus iekšdarbiem, piemēram, krāsas, var klasificēt pēc savienojumiem, kurus tie izdala gaisā. Somijas Iekštelpu gaisa kvalitātes un Klimata Biedrība (Sisäilmayhdistys) ir publicējusi būvmateriālu klasifikāciju, kas iedala produktus trīs klasēs: M1, M2 un M3.
M1 klasifikācija nosaka robežvērtības GOS, formaldehīda un amonjaka emisijai. Tiek novērtēta arī smakas pieņemamība. Augstākais standarts M1 ir paredzēts materiāliem, kas telpā izdala ārkārtīgi zemu savienojumu līmeni, savukārt M3 klasei piederošie materiāli rada vislielāko emisiju daudzumu. Materiāli, kas nav pārbaudīti, nepieder nevienai klasei.
M1 sertificēto būvmateriālu kritēriji pirmo reizi tika izstrādāti un publicēti 1996. gadā un kopš tā laika ir atjaunināti. M1 sertifikāts ir atzīts visā pasaulē un tiek bieži izmantots - īpaši Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs.
M1 sertificētu krāsu izmantošanas priekšrocības
Produktu, kas atbilst M1 kritērijiem, izmantošanai ir pozitīva ietekme uz veselību un drošību, veiktspēju un klientu apmierinātību.
Tā kā klienti arvien vairāk apzinās labas iekštelpu gaisa kvalitātes nozīmi un to veicinošos faktorus, M1 klasifikācija ir vērtīgs ieguvums, lai atrastu drošas krāsas, neieguldot procesā ievērojamus resursus. M1 sertificētu krāsu izvēle veicina mazāku emisiju izdalīšanos krāsošanas laikā un pēc tās, tādējādi ietekmējot gan pasūtītāja, gan profesionālā krāsotāja labsajūtu, kas tās regulāri izmanto. M1 sertificētām krāsām bieži ir izcilas īpašības un labāka vispārējā kvalitāte, padarot uzklāšanu vienkāršāku, ātrāku un ļaujot profesionāliem krāsotājiem pastāvīgi uzturēt augstu darba kvalitāti.
Kritēriji ir vērsti uz emisijām un aromātu
M1 sertifikātu Somijas Būvniecības Informācijas Fonds piešķir izstrādājumiem, kurus ir pārbaudījusi akreditēta trešās puses testēšanas laboratorija, un, kuriem ir veikts organoleptiskais (sensorā analīze, lai novērtētu aromātuu) novērtējums. Klasificētajiem materiāliem 4 nedēļas pēc to izmantošanas ir jāatbilst šādiem kritērijiem:
Pārbaudītās īpašības | M1[mg/m²h] | M2[mg/m²h] |
Kopējo gaistošo organisko savienojumu (KGOS) emisija | <0,2 | <0,4 |
Jāidentificē vismaz 70% savienojumu | <0,2 | <0,4 |
Formaldehīda (HCOH) emisija | <0,05 | <0,125 |
Amonjaka (NH3) emisija | <0,03 | <0,06 |
Kancerogēnu savienojumu emisija, kas ietilpst IARC monogrāfiju 1. kategorijā (IARC 1987)1* | <0,005 | <0,005 |
Smarža (neapmierinātība ar aromātu ir mazāka par 15%)²* | Nav aromāta | Gandrīz nav aromāta |
Klasifikācijas metode neizvirza nekādas prasības emisijām uzstādīšanas vai uzklāšanas laikā. Ar darba drošību saistītie jautājumi jāpārbauda no ražotāja instrukcijām un materiālu drošības datu lapām.1* IARC 1987, neattiecas uz formaldehīdu (IARC 2004) 2* Sensorā novērtējuma rezultāts ir > + 0,1. Avots: https://www.rakennustieto.fi/index/english/emissionclassificationofbuildingmaterialsm1/M1criteriaandtheuseofclassifiedproducts.html
Zemas emisijas krāsas ir labākas veselībai un videi
Gaistošo organisko savienojumu (GOS) emisijas veicina ozona veidošanos zemākajos atmosfēras slāņos un lielās koncentrācijās negatīvi ietekmē cilvēkus, dzīvniekus un augus. Lai gan ozons stratosfērā palīdz aizsargāt mūsu planētu no kaitīgajiem saules UV stariem, zemei tuvākais ozons patiesībā ir bīstams un var izraisīt smogu, elpošanas problēmas un ražas zudumu. Zems GOS saturs būvmateriālos tādējādi ir galvenais iekštelpu gaisa kvalitātes un ēku lietotāju, kā arī vides labklājības elements.