Kā mēs varam izmantot apgaismojumu, lai iegūtu līdzsvarotu toņu paleti?

Gaismas un toņu attiecībām ir liela nozīme telpas vizuālā izskata veidošanā. Pārdomāta apgaismojuma apsvēršana var ietekmēt krāsu uztveri dažādās vidēs. Dabiskais apgaismojums, mākslīgā apgaismojuma avoti un krāsu paletes kopīgi veido cilvēku emocionālo reakciju uz telpu. Kas dizaineriem būtu jāzina par toņiem un apgaismojumu? Šajā rakstā mēs koncentrējamies uz publiskās vides toņu un apgaismojuma dizainu.

Dizainā jāatspoguļo tas, ka krāsa ir pakārtota gaismai: krāsu uztveri var ietekmēt telpā esošās gaismas kvalitāte un daudzums. Dabiskajai gaismai ir acīmredzama ietekme uz telpu, un, veidojot toņu dizainu, tas ir rūpīgi jāapsver – cik daudz dabiskās gaismas nonāk attiecīgajā telpā, kā tas mainās dienas laikā un citi svarīgi faktori. Mēs nevaram kontrolēt dabisko apgaismojumu, taču mākslīgais apgaismojums ir kas tāds, ko mēs varam pielāgot konkrētai telpas funkcijai.

Apgaismojuma avotu izvēle ir ļoti svarīga, lai radītu vēlamo vizuālo efektu, neatkarīgi no tā, vai tas ir mazumtirdzniecības vidē, mākslas darbu demonstrēšanai vai bibliotēkas lasīšanas stūrī. Kā raksta toņu pētnieks Haralds Arnkils: "Apgaismojuma vienmērīgums vai nevienmērīgums, kontrasta attiecība starp telpu un tās apkārtni, atspīdums un spožuma atstarošana ietekmē toņu uztveri un vizuālo ergonomiku." (Arnkil, Harald: Colors in the visual world, 2013).
Toņu temperatūra ietekmē arī toņu uztveri. Gaismas avota temperatūra attiecas uz tā siltumu vai vēsumu. Gaismas avoti ar zemāku temperatūru (no 2700K līdz 3000K) mēdz uzlabot siltos toņus, savukārt augstāka temperatūra (4000K un augstāka) var akcentēt vēsākus toņus. No otras puses, zemāka temperatūra var padarīt vēsākus toņus nedaudz dzeltenīgus un blāvus, un, ja siltie toņi tiek izgaismoti ar vēsu gaismu, tie var nebūt tik spilgti.
 

Runājot par toņu atveidošanu pēc iespējas precīzāk, priekšroka tiek dota augstas CRI gaismas avotam – ideālā gadījumā mērlielumā virs 90 un dažos gadījumos pat līdz 95. Piemēram, restorāna vidē augsts CRI nodrošina, ka ēdiens izskatās patīkams un gards. Tāpat veselības aprūpes vidē atlasītajiem gaismas avotiem ir precīzi jāatveido objektu, materiālu un ādas toņu patiesā krāsa.

Mākslīgās gaismas veids ietekmē arī to, kā mēs redzam toņus. Agrāk bija dažādas iespējas no kvēlspuldzēm līdz halogēna un dienasgaismas spuldzēm. Mūsdienās LED gaismas ir visizplatītākais mākslīgā apgaismojuma veids (sk., piemēram, Starptautisko enerģētikas aģentūru). Apgaismojuma tehnoloģiju sasniegumi ir paplašinājuši dizaineru iespējas, un LED apgaismojums piedāvā daudzpusīgu rīku toņu temperatūras, intensitātes un dinamisko apgaismojuma efektu regulēšanai.
 

Energoefektīvas gaismas diodes un pietiekami augsts CRI arī ir tas, kam vajadzētu pievērst uzmanību projektētājam, domājot par apgaismojuma prasībām ēku standartos. Lielākā daļa ēku standartu parasti ietver vadlīnijas un prasības attiecībā uz apgaismojumu, lai nodrošinātu, ka ēkas tiek projektētas un būvētas ar atbilstošām un energoefektīvām apgaismojuma sistēmām. Dažos standartos apgaismojuma sistēmām var norādīt minimālās CRI vērtības, lai nodrošinātu precīzu krāsu attēlojumu. Piemēram, WELL standartā vienu punktu var nopelnīt, ja CRI ir 90 vai vairāk (skat. WELL vs2, Electric Light Quality).

Toņi un gaisma ir viens no otra atkarīgs, taču bieži vien toņu dizains un apgaismojuma dizains ir divi atsevišķi faktori. Lai sasniegtu vislabāko rezultātu, ir svarīgi saskaņot šos divus faktorus un izveidot harmonisku sadarbību, īpaši, veidojot dizainu publiskās telpas. Ja nav stabila līdzsvara starp toņu un apgaismojuma dizainu, pat visskaistākais toņu dizains var nesasniegt savu potenciālu. Un otrādi: izcilākais apgaismojuma dizains nedarbosies, ja toņu dizains to nepapildina. Dizaineriem vienmēr jāpatur prātā, ka veiksmīgam rezultātam ir nepieciešama efektīva toņu un apgaismojuma dizaina sadarbība.